Porcelāna terīnes ir izsmalcināti trauki, kas vienlaikus apvieno funkcionalitāti un estētisko vērtību. Jau kopš 18. gadsimta, kad tās kļuva populāras Eiropas aristokrātijas vidū, terīnes bija neatņemama greznu galdu sastāvdaļa. Šie lielie, dziļie trauki tika izmantoti zupu, sautējumu un citu siltu ēdienu pasniegšanai, saglabājot to siltumu un piešķirot galda klājumam eleganci.
Slaveni porcelāna ražotāji, piemēram, Meissen, Sèvres, un vēlāk arī Rosenthal, radīja terīnes ar izsmalcinātiem ziedu dekoriem, zeltījumiem un pat skulpturāliem vāku rotājumiem. Rokoko un neoklasicisma stilā veidotās terīnes bieži attēloja dabas motīvus vai mitoloģiskas ainas, padarot tās par īstiem mākslas darbiem.
Līdz ar porcelāna ražošanas attīstību 19. un 20. gadsimtā, terīnes kļuva pieejamākas arī plašākai sabiedrībai, nezaudējot savu dekoratīvo nozīmi. Daudzi ražotāji, tostarp Kuzņecova un Jessen porcelāna fabrikas, adaptēja šo formu savos servīžu komplektos, bieži izmantojot vietējos ornamentus un laikmeta stilistiku. Arī funkcionālais aspekts tika pilnveidots — parādījās terīnes ar ergonomiskiem rokturiem, cieši pieguļošiem vākiem un rūpīgi pārdomātu proporciju dizainu.
Mūsdienās vēsturiskās porcelāna terīnes tiek augstu vērtētas kā kolekcionējami priekšmeti un interjera dekori, kas glabā sevī gan kultūras mantojumu, gan estētisku baudījumu. Tās atgādina par laikmetu, kurā pat ikdienas lietās tika meklēts skaistums un harmonija.
