Rosenthal “Viktoria” forma iemieso klasisku eleganci un izsmalcinātību, kas raksturo šī vācu porcelāna ražotāja augsto estētisko un tehnisko līmeni. Dizains, kas iedvesmu smēlies Viktorijas laikmeta dekoratīvajā valodā, izceļas ar harmoniski sabalansētām proporcijām, maigām līnijām un bagātīgu ornamentiku, kurā īpaša loma ir smalkiem ziedu motīviem un izteiksmīgam zeltījumam. Šie elementi kopā veido priekšmetu vizuālo greznību, vienlaikus saglabājot klasisku, gandrīz arhitektonisku līdzsvaru formā. Jessen šo servīzi pārstrādāja gandrīz identisku un nodēvēja to par “Gloria”(?).
Viena no Kuzņecova porcelāna rūpnīcas Rīgā Kuzņecova porcelāna rūpnīca 1930. gados ražotajām formām, tautā dēvēta par “vecās Viktorijas formu”, tika izgatavota vairākās variācijās ar atšķirīgiem centrālajiem traukiem un osiņu risinājumiem. Tās pamatā ir vācu porcelāna paraugi no Hutschenreuther rūpnīcām.
Dekors visbiežāk veidots ar ziedu motīviem, saglabājot elegantu, simetrisku kompozīciju. Plašāk par šo formu iespējams uzzināt grāmatā “Formas”.
Schlacken Werth porcelāna ražotne Čehoslovākijā kļuva slavena ar saviem izsmalcinātajiem servīžu komplektiem, dekoratīvajiem priekšmetiem un izcilu amatniecību. Dibināta 20. gadsimta sākumā, šī ražotne radīja izstrādājumus, kas izcēlās ar elegantām līnijām un bieži vien bagātīgiem ziedu un zeltījuma dekoriem. Porcelāna masas smalkums un tīrās līnijas īpaši jūgendstila laika dekoros padarīja šo ražotni par iecienītu gan Čehoslovākijā, gan ārpus tās 1920. gados
Jūgendstils (Art Nouveau), kas uzplauka 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, ieviesa dabas iedvesmotu estētiku mākslā, arhitektūrā un dizainā. Austrijā šis stils atspoguļojās arī porcelāna ražošanā, kur ziedu motīvi kļuva par vienu no centrālajiem elementiem. Tādas ražotnes kā Augarten un Wiener Porzellanmanufaktur radīja traukus, kas bija rotāti ar plūstošiem un stilizētiem ziedu motīviem – no rozēm līdz lilijām un rudzupuķēm.
Šie ziedu dekori simbolizēja dzīvības spēku, plūstošās līnijas radīja dinamismu, un to vieglie, maigi krāsotie motīvi bieži vien apvienojās ar smalku zeltījumu. Porcelāna izstrādājumi no jūgendstila perioda Austrijā ir plaši atpazīstami, pateicoties dabas elementu stilizācijai, kas iemiesoja mākslas un dabas harmoniju.
Gunthersfeld porcelāna ražotne, kas pastāvēja 20. gadsimta sākumā, ir viena no mazāk pazīstamajām, bet ļoti interesantajām vācu porcelāna fabrikām, kas radīja smalkus un augstvērtīgus izstrādājumus. Šīs ražotnes izstrādājumi biežāk sastopami ar Art Deco raksturīgajām iezīmēm – izmantotas krāsainās porcelāna masas, raksturīgās formas, kā arī šīs rūpnīcas ražotās figūriņas izceļas ar Art Deco laikmetam raksturīgo austrumniecisko tematiku izmantotajos motīvos.
Seltmann Weiden, kas tika dibināts 1910. gadā Bavārijā, kļuva par vienu no vadošajiem porcelāna ražotājiem Vācijā, īpaši izceļoties ar izstrādājumiem Art Deco periodā 1930. gados. Šajā laikā Seltmann Weiden apvienoja klasisko vācu meistarību ar modernajām Art Deco estētikas vēsmām, kas raksturojās ar ģeometriskām formām, spilgtām krāsām un zeltītām detaļām. Seltmann Weiden porcelāna izstrādājumi no šī laikmeta izcēlās ar vienkāršām, bet izsmalcinātām līnijām, kas lieliski atbilda Art Deco stilam, kurā bija sajūtama gan greznība, gan funkcionalitāte. Tējas un kafijas servīzes bieži vien tika rotātas ar stilizētiem ziedu vai ģeometriskiem rakstiem, kas piešķīra priekšmetiem izsmalcinātu, bet arī dinamisku izskatu.
Hutschenreuther Abteilung Paul Müller, kas tika izveidota 1907. gadā, izcēlās kā augstas kvalitātes porcelāna izstrādājumu ražotne Hutschenreuther uzņēmuma ietvaros. Tā specializējās greznās servīzēs un dekoratīvos priekšmetos, kas bieži tika rotāti ar zeltījumu un smalkiem ziedu motīviem, saglabājot izteikti izsmalcinātu estētiku.
1920.–1940. gados šī rūpnīca īpaši izcēlās ar Art Deco iedvesmotām formām, kurās klasiskā dekorativitāte tika apvienota ar modernām, stilizētām līnijām un ģeometrisku līdzsvaru. Rezultātā tika radīti priekšmeti, kas vienlaikus atbilda gan laikmeta modernisma tendencēm, gan tradicionālajai vācu porcelāna greznībai.
Thomas Bavaria Porzellan, dibināts 1903. gadā Bavārijā, bija viens no nozīmīgajiem vācu porcelāna ražotājiem, kas savā dizaina valodā bieži iedvesmojās no klasiskajiem stiliem, īpaši ampīra estētikas.
Ampīra stils, kas radās Napoleona laikā, izcēlās ar monumentālām formām, zeltījumu un antīkās Grieķijas un Romas motīvu interpretācijām. Thomas Bavaria šīs vēsturiskās ietekmes pārvērta elegantos servīžu komplektos un dekoratīvos priekšmetos, kuros klasiskā greznība tika apvienota ar precīzu vācu porcelāna izpildījumu.
Carstens Porzellanmanufaktur Sorau, kas darbojās Sorau pilsētā (mūsdienu Žarija, Polija), 20. gadsimta pirmajā pusē kļuva par vienu no spilgtākajiem vācu porcelāna ražošanas centriem Art Deco periodā. Rūpnīca izcēlās ar spēju ātri pielāgoties jaunajām dizaina tendencēm un atteikties no pārlieku dekoratīvās historisma estētikas, kas dominēja iepriekšējos gados.
Art Deco laikā Sorau Carstens attīstīja modernu vizuālo valodu, kurā dominēja ģeometriskas formas, asimetriski risinājumi un stilizēti dekoratīvie elementi. Priekšmeti bieži tika veidoti ar skaidriem siluetiem, kontrastējošām krāsu kombinācijām un lakonisku ornamentu, kas akcentēja formu, nevis pārmērīgu dekoru. Tas piešķīra porcelānam laikmetam raksturīgo dinamiku un arhitektonisku precizitāti.
Šī pieeja padarīja Sorau Carstens par nozīmīgu Art Deco estētikas pārstāvi Vācijas porcelāna nozarē, kur tehniskā kvalitāte tika apvienota ar modernu dizaina domāšanu, radot priekšmetus, kas atbilda gan funkcionālām, gan estētiskām prasībām.
Chinoiserie, kas Eiropā radās 18. gadsimtā kā romantizēta un dekoratīva Austrumu mākslas interpretācija, piedzīvoja jaunu atdzimšanu arī 20. gadsimta 30. gadu Vācijas porcelāna dizainā. Šis stils sākotnēji veidojās no Eiropas fascinācijas ar tālo Austrumu kultūru, īpaši Ķīnu un Japānu, taču tas vienmēr bija rietumnieciski interpretēts skatījums, kur eksotiskie motīvi tika pielāgoti Eiropas dekoratīvās mākslas gaumei un estētiskajiem principiem.
1930. gados chinoiserie porcelānā kļuva par vienu no spilgtākajiem dekoratīvās izteiksmes veidiem, īpaši servīžu un reprezentatīvo priekšmetu dizainā. Tajā bieži tika izmantoti stilizēti pūķu attēlojumi, ķiršu ziedi, bambusa zari, eksotiskas putnu kompozīcijas, kā arī idealizētas Austrumu ainavas ar pagodām, tiltiņiem un ūdens elementiem. Šie motīvi tika veidoti nevis kā precīzas kultūras interpretācijas, bet gan kā dekoratīvi simboli, kas radīja eksotikas, greznības un tāluma sajūtu Eiropas interjerā.
Krāsu risinājumos dominēja kobaltzils, dziļi zaļie toņi, siltie sarkanie akcenti un bagātīgs zeltījums, kas piešķīra porcelānam īpašu vizuālo dziļumu un luksusa raksturu. Šīs krāsas bieži tika kombinētas ar smalku līniju zīmējumu un viegliem, gaisīgiem ornamentiem, kas līdzsvaroja dekoratīvo bagātību ar eleganci.
Art Deco periodā chinoiserie ieguva jaunu interpretācijas līmeni — tradicionālā ornamentika tika strukturēta un vienkāršota, pielāgojoties laikmeta modernisma tendencēm. Formas kļuva skaidrākas, kompozīcijas — pārdomātākas, un dekoratīvie elementi tika integrēti kā daļa no kopējās dizaina arhitektūras, nevis kā virspusējs papildinājums. Šī sintēze starp Austrumu motīvu eksotiku un Eiropas modernisma racionalitāti radīja īpaši izsmalcinātu estētisko valodu, kas 30. gadu porcelāna mākslā ieguva plašu popularitāti.
