Zelts uz porcelāna ir bijis greznības un meistarības simbols jau vairāk nekā trīssimt gadu. Ķīnā, Cjinu dinastijas sākumā (1712-1722) tika ieviesta ķīniešu porcelāna zeltīšana, ko viņi ieguva, sasmalcinot zelta lapas pulverī un sajaucot ar bezkrāsainu svina emalju. Japānā, Edo periodā (17.–19. gs.), īpaši slaveni kļuva Kakiemon un Imari porcelāns, kurā zelts tika izmantots, lai izceltu sarežģītās rakstu detaļas.
Eiropā, ar Meisenes manufaktūras (dib. 1710) palīdzību zelts uz porcelāna kļuva par statusa simbolu, īpaši rokoko un baroka stila traukos. Meisenes meistari radīja izsmalcinātus zeltītos servīžu komplektus, kurus pasūtīja karaļnami visā Eiropā. Sèvres porcelāna manufaktūra Francijā 18. gadsimtā pilnveidoja šo tehniku, radot matētu un spīdīgu zelta apdari, kas vēl vairāk akcentēja trauku formu un izsmalcinātību.
Cariskajā Krievijā, Kuzņecova rūpnīca zeltu izmantoja ornamentiem un impēriskām monogrammām, bet Padomju periodā zeltīšana kļuva atturīgāka.
Zeltījums uz porcelāna jau kopš 18. gadsimta ir bijis izsmalcinātības un greznības simbols, kas piešķir traukiem īpašu spožumu un eleganci. Eiropas porcelāna meistari izmantoja zeltījumu, lai uzsvērtu un akcentētu dažādus dizaina elementus, tādējādi radot unikālus mākslas darbus, kas ne tikai kalpoja ikdienas vajadzībām, bet arī apliecināja īpašnieka statusu un gaumi.
Zeltījuma funkcijas un pielietojums
Zeltījuma akcenti porcelāna izstrādājumos varēja būt ļoti dažādi:
Smalki ornamentāli raksti — ģeometriski, baroka vai rokoko stila elementi, kas izgaismoja trauka formu,
Ziedu motīvi — ar zeltījumu izcelti lapu un ziedu stari, kas papildināja krāsainus gleznojumus,
Pilnīgi apzeltītas virsmas — retākas un īpaši greznas, izmantojot gan plānu zelta plēvīti, gan pulverveida zeltu.
Šāds dekors ne tikai piešķīra traukiem izsmalcinātību, bet arī simbolizēja bagātību un sociālo statusu, jo zelta izmantošana bija dārgs un laikietilpīgs process.
Slaveni porcelāna ražotāji un zeltījuma māksla
Izcilākie Eiropas porcelāna ražotāji, piemēram, Meissen Vācijā un Sèvres Francijā, jau 18. gadsimtā izstrādāja un pilnveidoja zeltījuma tehnikas, kas ļāva panākt gan izturību, gan spīdumu. Ar laiku šo tradīciju pārņēma arī citi ražotāji, tostarp Rosenthal Vācijā, kas 19. un 20. gadsimtā ieguva starptautisku slavu ar bagātīgiem, bet vienlaikus harmoniskiem zeltījuma dekoriem.
Zeltījuma tehnoloģija un process
Zeltījuma uzklāšana porcelānam ir ļoti precīzs un prasmīgs roku darbs. Process parasti ietver vairākas būtiskas stadijas:
Pamata glazūras apdedzināšana — porcelāna trauks vispirms tiek apdedzināts, lai iegūtu gludu un izturīgu virsmu,
Zelta kompozīcijas uzklāšana — zelta pulveris vai zelta plāksnītes tiek rūpīgi uzklātas ar īpašiem šķidrumiem vai līmēm, atkarībā no tehnikas,
Atkārtota apdedzināšana augstā temperatūrā — šis solis nostiprina zeltījumu pie porcelāna, padarot to izturīgu pret nolietojumu un nodrošinot spožu virsmu,
Papildu apstrāde — dažkārt tiek veikti vēl papildus apstrādes un pulēšanas darbi, lai zeltījums būtu vienmērīgs un mirdzošs.
Šī tehnoloģija prasa lielu precizitāti un pieredzi, tāpēc labākie meistari bieži tika augstu vērtēti un viņu darbi kļuva par kolekcionējamiem mākslas priekšmetiem.
Zeltījums kā mākslas un kultūras mantojums
Zeltījuma izmantošana porcelānā nav tikai dekoratīvs elements — tā ir arī kultūras un mākslas tradīcija, kas atspoguļo laikmeta stilu, tehnoloģijas attīstību un sociālās vērtības. Grezni rotātie porcelāna trauki bieži tika dāvināti svarīgos notikumos, kalpoja kā diplomātiski dāvinājumi vai kļuva par ģimenes relikvijām.
Mūsdienās vēsturiskie porcelāna izstrādājumi ar autentisku zeltījumu ir ļoti pieprasīti gan mākslas kolekcionāru, gan antikvāru vidū, jo tie saglabā sevī laikmeta smalkumu un meistaru prasmi.
Thomas Bavaria, kas dibināts 1903. gadā Bavārijā, bija viens no vadošajiem vācu porcelāna ražotājiem, kas ietekmējās no klasiskajiem stiliem, tostarp ampīra stila. Ampīra stils, kas radies Napoleona Bonaparta laikā, iemiesoja grandiozumu un ietekmi no Senās Romas un Grieķijas, un to bieži raksturoja masīvi dekori, zeltījumi un klasiskie motīvi. Thomas Bavaria iekļāva šīs impērijas estētiskās vēsmas savos porcelāna izstrādājumos, radot elegantus un monumentālus servīžu komplektus un dekoratīvos priekšmetus.
