Porcelāns.eu
Servējamie porcelāna šķīvji ar augļu attēliem ir bijuši iecienīti gadsimtiem ilgi, simbolizējot bagātību un ražu. Šādi motīvi, piemēram, vīnogas, āboli, persiki un ogas, bieži rotā antīkos un vintāžas šķīvjus, radot dzīvespriecīgu, taču izsmalcinātu estētiku. Šie dekori piešķir galda klājumam eleganci, un augļu tēmas apvieno mākslas vērtību ar praktisko funkcionalitāti. Šķīvji ar augļu motīviem ir piemēroti gan svinīgiem pasākumiem, gan ikdienas lietošanai.
Hutschenreuther Abt. Paul Muller, dibināta 20. gadsimta sākumā, bija specializēta smalku porcelāna priekšmetu ražotne. Tā izcēlās ar elegantiem dizainiem un kvalitatīviem apgleznojumiem, īpaši populāriem 1930. gados. Ar izsmalcinātiem ziedu motīviem un zeltījumu rotātie izstrādājumi kļuva pieprasīti gan Vācijā, gan ārzemēs. Interesants fakts: 1943. gadā, Otrā pasaules kara laikā, Königliche Porzellan-Manufaktur (KPM) Berlīnes rūpnīca tika pārvietota uz Hutschenreuther Abt. Paul Muller ražotni Bavārijā, lai nodrošinātu porcelāna ražošanas turpināšanos. KPM rūpnīca tika iznīcināta Berlīnes bombardēšanas laikā.
1930. gados Thomas Bavaria porcelāns kļuva par vienu no ikoniskākajiem perioda piemēriem. Šajā laikā uzņēmums radīja vienkāršas, modernās formas veltot īpašu uzmanību smalkiem apgleznojumiem. Bieži Thomas Bavaria porcelāns tika izmantots dekoratoru darbnīcās, radot unikālus un retus priekšmetus.
Dibināta 1838. gadā Bavārijā, Tirschenreuth porcelāna rūpnīca kļuva slavena ar augstas kvalitātes porcelāna ražošanu, kas apvienoja tradicionālo amatniecību un eleganci. Rūpnīca ražoja izsmalcinātus servīzes komplektus un dekoratīvus priekšmetus, bieži rotātus ar ziedu motīviem un bagātīgu zeltījumu, kas simbolizēja Bavārijas greznību. 20. gadsimta sākumā Tirschenreuth sāka eksportēt izstrādājumus uz ASV, nostiprinot rūpnīcas starptautisko reputāciju un pieprasījumu.
Gio Ponti, viens no izcilākajiem 20. gadsimta dizaineriem, radīja porcelāna formu “Barbara” kā inovatīvu pieeju klasiskajam trauku dizainam. Šī forma apvieno funkcionalitāti ar Art Deco ērai raksturīgo ģeometriju, harmoniskas proporcijas un elegantus, taču askētiski dekoratīvos elementus. Servīzes forma “Barbara” izstaro Ponti raksturīgo stilu. Tā ir servīze, kas ir vienlaikus funkcionāla un mākslinieciski vērtīga.
Art Deco periodā Weimar porcelāns no klasiskās estētikas pakāpeniski pārorientējās uz modernisma dizaina valodu, kas raksturoja 1920. un 1930. gadus. Šis bija laiks, kad dekoratīvā māksla visā Eiropā piedzīvoja strauju transformāciju, un arī porcelāna ražošana vairs nebalstījās tikai uz vēsturisku formu atkārtojumiem, bet meklēja jaunu vizuālo identitāti, kas atbilstu laikmeta industriālajam ritmam un pilsētas dzīves dinamikai.
Šajā periodā Weimar porcelāna darbos arvien izteiktāk parādījās ģeometrizētas formas, skaidras līnijas un arhitektoniski strukturēta kompozīcija. Dekors kļuva lakoniskāks, bet vienlaikus arī drosmīgāks — bieži tika izmantoti kontrastējoši krāsu laukumi, zeltījuma akcenti un stilizēti motīvi, kas iedvesmu smēlās gan no dabas, gan no modernās arhitektūras un tehnoloģiju pasaules. Ziedu ornamenti, kas iepriekš bija naturālistiski un detalizēti, tagad tika reducēti līdz ritmiskiem, grafiskiem simboliem.
Weimar porcelāns šajā laikā kļuva par sava veida tiltu starp amatniecību un industriālo dizainu, saglabājot augstu roku darba kvalitāti, vienlaikus pielāgojoties jaunajai estētikai, kurā dominēja funkcionalitāte, simetrija un vizuāla tīrība. Tas atspoguļoja arī plašāku kultūras pārmaiņu procesu Vācijā, kur modernisms ienāca ne tikai mākslā, bet arī ikdienas priekšmetos, padarot dizainu par daļu no modernā dzīvesveida.
Tādējādi Weimar porcelāns kļuva par inovācijas un laikmeta garīguma simbolu, kur tradicionālā porcelāna meistarība tika apvienota ar Art Deco eleganci, radot priekšmetus, kas vienlaikus bija gan dekoratīvi, gan konceptuāli moderni.
Rosenthal “Viktoria” forma iemieso klasisku eleganci un izsmalcinātību, kas raksturo šī vācu porcelāna ražotāja augsto estētisko un tehnisko līmeni. Dizains, kas iedvesmu smēlies Viktorijas laikmeta dekoratīvajā valodā, izceļas ar harmoniski sabalansētām proporcijām, maigām līnijām un bagātīgu ornamentiku, kurā īpaša loma ir smalkiem ziedu motīviem un izteiksmīgam zeltījumam. Šie elementi kopā veido priekšmetu vizuālo greznību, vienlaikus saglabājot klasisku, gandrīz arhitektonisku līdzsvaru formā.
Jessen šo servīzi pārstrādāja gandrīz identisku un nodēvēja to par “Gloria”(?).
Viena no Kuzņecova porcelāna rūpnīcas Rīgā Kuzņecova porcelāna rūpnīca 1930. gados ražotajām formām, tautā dēvēta par “vecās Viktorijas formu”, tika izgatavota vairākās variācijās ar atšķirīgiem centrālajiem traukiem un osiņu risinājumiem. Tās pamatā ir vācu porcelāna paraugi no Hutschenreuther rūpnīcām.
Dekors visbiežāk veidots ar ziedu motīviem, saglabājot elegantu, simetrisku kompozīciju. Plašāk par šo formu iespējams uzzināt grāmatā “Formas”.
Schlacken Werth porcelāna ražotne Čehoslovākijā kļuva slavena ar saviem izsmalcinātajiem servīžu komplektiem, dekoratīvajiem priekšmetiem un izcilu amatniecību. Dibināta 20. gadsimta sākumā, šī ražotne radīja izstrādājumus, kas izcēlās ar elegantām līnijām un bieži vien bagātīgiem ziedu un zeltījuma dekoriem. Porcelāna masas smalkums un tīrās līnijas īpaši jūgendstila laika dekoros padarīja šo ražotni par iecienītu gan Čehoslovākijā, gan ārpus tās 1920. gados
Jūgendstils (Art Nouveau), kas uzplauka 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, ieviesa dabas iedvesmotu estētiku mākslā, arhitektūrā un dizainā. Austrijā šis stils atspoguļojās arī porcelāna ražošanā, kur ziedu motīvi kļuva par vienu no centrālajiem elementiem. Tādas ražotnes kā Augarten un Wiener Porzellanmanufaktur radīja traukus, kas bija rotāti ar plūstošiem un stilizētiem ziedu motīviem – no rozēm līdz lilijām un rudzupuķēm.
Šie ziedu dekori simbolizēja dzīvības spēku, plūstošās līnijas radīja dinamismu, un to vieglie, maigi krāsotie motīvi bieži vien apvienojās ar smalku zeltījumu. Porcelāna izstrādājumi no jūgendstila perioda Austrijā ir plaši atpazīstami, pateicoties dabas elementu stilizācijai, kas iemiesoja mākslas un dabas harmoniju.
