Drēzdenes porcelāna tradīcija

18. un 19. gadsimtā Drēzdenes vārds kļuva par augstas kvalitātes rokām apgleznota porcelāna simbolu. Drēzdenē darbojās ne tikai Meisenes manufaktūra, bet arī citas mazākas ražotnes un apdekorētāji.
Vēl viens nozīmīgs dekorētājs bija Wolfsohn darbnīca, kas 19. gadsimtā apgleznoja porcelānu pēc Meisenes, Sèvres un citu izcilu Eiropas manufaktūru parauga. Šī darbnīca specializējās rokoko un ampīra stila apdekorējumos, bagātīgi izmantojot zeltu un pasteļtoņus.
Drēzdenes porcelāna mākslinieki izcēlās ar smalkiem rokoko un baroka motīviem, smalki veidotām figūrām, puķu vītnēm, putniem un pastorālām ainām. Lielu popularitāti ieguva “Drēzdenes meitenes” – rokoko dāmu figūriņas ar izsmalcinātiem tērpiem.

Drēzdenes porcelāna tasīte, bagātīgi dekorēta ar scēniņu motīvu, roku gleznojumu, krāsas klājumu un zelta dekoriem

Zelta mirdzums uz porcelāna – no Ķīnas līdz mūsdienām

Zelts uz porcelāna ir bijis greznības un meistarības simbols jau vairāk nekā trīssimt gadu. Ķīnā, Cjinu dinastijas sākumā (1712-1722) tika ieviesta ķīniešu porcelāna zeltīšana, ko viņi ieguva, sasmalcinot zelta lapas pulverī un sajaucot ar bezkrāsainu svina emalju. Japānā, Edo periodā (17.–19. gs.), īpaši slaveni kļuva Kakiemon un Imari porcelāns, kurā zelts tika izmantots, lai izceltu sarežģītās rakstu detaļas.

Eiropā, ar Meisenes manufaktūras (dib. 1710) palīdzību zelts uz porcelāna kļuva par statusa simbolu, īpaši rokoko un baroka stila traukos. Meisenes meistari radīja izsmalcinātus zeltītos servīžu komplektus, kurus pasūtīja karaļnami visā Eiropā. Sèvres porcelāna manufaktūra Francijā 18. gadsimtā pilnveidoja šo tehniku, radot matētu un spīdīgu zelta apdari, kas vēl vairāk akcentēja trauku formu un izsmalcinātību.

Cariskajā Krievijā, Kuzņecova rūpnīca zeltu izmantoja ornamentiem un impēriskām monogrammām, bet Padomju periodā zeltīšana kļuva atturīgāka.

Rosenthal kafijas tasīte, bagātīgi klāta ar zeltu, Barbaras un Chippendale forma

Porcelāna karotes

Porcelāna karotes ir bijušas ne tikai praktisks priekšmets, bet arī grezns aksesuārs, kas atspoguļoja sava laika modi un tehnoloģiskās iespējas. Meisenes manufaktūra jau 18. gadsimtā ieviesa porcelāna karotes kā alternatīvu sudrabam un fajansam, piedāvājot smalki apgleznotus rokoko un baroka stilā veidotus dizainus.

Cariskajā Krievijā porcelāna karotes tika radītas Imperiālajā porcelāna rūpnīcā un Kuzņecova fabrikās (kā arī citās), kur tika ražoti izsmalcināti galda piederumi ar zelta un kobalta rotājumiem, kā arī dzimtu ģerboņiem. Šādas karotes līdz mūsdienām saglabājušās samērā maz.

Meissen Zviebelmuster porcelāna karote ar kokveida formas kātu

Zwiebelmuster raksts

Zwiebelmuster, jeb sīpolu raksts, ir viens no ikoniskākajiem porcelāna dekoriem, kas aizsākās 1730. gados slavenajā Meissen porcelāna rūpnīcā Vācijā. Lai gan nosaukums norāda uz sīpoliem, faktiskajā dizainā attēloti stilizēti granātāboli, persiki un ziedi, kas iedvesmoti no Ķīnas porcelāna motīviem. Šis raksts ātri kļuva par simbolu izsmalcinātībai un klasiskai elegancei, un to aizguva daudzas citas porcelāna rūpnīcas visā Eiropā.

Tādi ražotāji kā Hutschenreuther, Delft, Royal Copenhagen un Herend pielāgoja Zwiebelmuster dizainu savām tradīcijām, radot oriģinālas interpretācijas. Dekors visbiežāk bija izpildīts zilā krāsā zemglazūras tehnikā, kas izcēla tā noturību un smalko detaļu precizitāti. Šis raksts tika izmantots uz šķīvjiem, krūzēm, tējas komplektiem un pat dekoratīviem priekšmetiem, padarot to par iecienītu izvēli gan ikdienas lietošanai, gan svinīgiem galdiem.

Zwiebelmuster dekora dekorēta tasīte

Porcelāna tašu vēsture

Porcelāna tasīšu formas ir attīstījušās no vienkāršiem ikdienas traukiem līdz izsmalcinātiem mākslas darbiem, kas iemieso savu laikmetu estētiku. Pirmās porcelāna tasītes Eiropā tika veidotas, iedvesmojoties no ķīniešu tējas tasītēm 17. gadsimtā, kad Ķīnas porcelāns kļuva par ekskluzīvu luksusa preci. Šīs mazās, bez roktura tases ātri ieguva popularitāti starp aristokrātiju.

18. gadsimta beigās Eiropas ražotāji, piemēram, Meissen un Sèvres, sāka eksperimentēt ar dažādām formām un dizainiem, radot tases ar rokturiem, lai tās būtu ērtākas lietošanai. 19. gadsimts ienesa romantiskās un ziedu rotātās rokoko formas, savukārt 20. gadsimts – modernākas un vienkāršākas Art Deco līnijas.

Mūsdienās klasiskās formas, piemēram, Viktorijas, Rokoko vai Ampīra, joprojām ir iecienītas kolekcionāru vidū un simbolizē dažādu laikmetu māksliniecisko garu.

Porcelāna tējkannu vēsture

Porcelāna tējkannas ir bijušas galvenais tējas kultūras elements jau gadsimtiem ilgi, apvienojot funkcionalitāti ar izsmalcinātu dizainu. Pirmās porcelāna tējkannas Eiropā parādījās 17. gadsimtā, kad Ķīnas porcelāns kļuva par luksusa preci. Eiropas ražotāji, piemēram, Meissen un Sèvres, drīz vien sāka radīt savas porcelāna tējkannas, pielāgojoties vietējām gaumēm, vienlaikus saglabājot Āzijas dizaina ietekmi.

19. gadsimtā tējkannas kļuva vēl greznākas – ar bagātīgiem zeltījumiem, rokām apgleznotiem ziedu motīviem un smalkām formām. Tādi ražotāji kā Limoges, Wedgwood, un Rosenthal radīja tējkannas, kas kļuva par galda centrālajiem elementiem. Šie priekšmeti ne tikai atviegloja tējas pasniegšanu, bet arī kalpoja kā mākslas darbi, kas izteica īpašnieku statusu un gaumi.

Foto: Gio Ponti radītās formas “Barbara” kanna, ražota Johann Haviland bavaria rūpnīcā, forma tika ražota arī Kuzņecova rūpnīcā Rīgā, kā arī vēlāk pēckara padomju gados Rīgas porcelāna rūpnīcā.

Porcelāns
Privacy Overview

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai mēs varētu nodrošināt Jums vislabāko iespējamo lietošanas pieredzi. Sīkdatņu informācija tiek saglabāta jūsu pārlūkprogrammā un veic tādas funkcijas kā atpazīšana, kad atgriežaties mūsu vietnē, un palīdz mums saprast, kuras vietnes sadaļas jums šķiet visinteresantākās un noderīgākās.